Digitālā pratība kā priekšnoteikums 21. gadsimta iedzīvotāju attīstībai

 

Kādas ir digitālās pamatprasmes,

kas nepieciešamas kvalitatīvai dzīvei

21. gadsimtā? Uz to atbildēja NordPlus

projekta partneri no Somijas, Latvijas

un Lietuvas.

 

Arvien vairāk mācību satura,

informācijas aprites un mūsu ikdienas un

profesionālās darbības norisinās

tiešsaistē. Šeit viss ir ātrāk un ērtāk.

Bet vai tas ir drošāk? Un vai ir viegli

mainīt (pārveidot?) mūsu ierastās

digitālās prasmēs? Kas jāzina

21. gadsimta pilsonim, lai nepazustu

virtuālajā pasaulē? Kādas ir galvenās

prasmes, kas uzlabotu viņu dzīves kvalitāti? Un kādas kompetences viņus mudinātu kļūt par aktīvākiem savas valsts pilsoņiem? Un, vēl svarīgāk, kā attīstīt šīs kompetences?

​

Šos un citus jautājumus NordPlus projekta “Pamata prasmes digitālajam laikmetam” ietvaros izpētīja pieaugušo izglītotāji no Somijas, Latvijas un Lietuvas. Projekta mērķis bija izstrādāt mūsdienīgu mācību programmu ar nosaukumu "Pamata prasmes digitālajam laikmetam". Mācību programma ir vērsta uz to, lai palīdzētu pieaugušajiem izglītojamajiem apgūt vai padziļināt esošās digitālās pamatprasmes un sekmīgi izmantot tās gan personiskā labuma gūšanai, gan efektīvākai iesaistei pilsoniskajās aktivitātēs savā valstī.

​

Projektā ir apvienota labākā ES prakse digitālajā izglītībā (piemēram, DigComp 2.1. ietvars) un partnervalstu unikālā pieaugušo izglītotāju pieredze. Projekta partneru mērķis bija izstrādāt mācību programmas ietvarus, kas sniegtu labumu cilvēkiem ar nepietiekamām digitālajām prasmēm. Un viņiem tas izdevās.

​

Izstrādātā mācību programma fokusējās uz trim pamata kompetenču jomām, kuras projekta partneri identificēja kā būtiskas 21. gadsimta pilsoņa kompetences:

- Informācijas un datu pratība;

- Komunikācija un sadarbība;

- Digitālā satura izveide.

​

Mācību satura izstrādes gaitā partneriem radās daudz jautājumu par dalībnieku gatavību piedalīties digitālo pamatprasmju apguves procesā, jo, kā zināms, skolēnu digitālā pratība ir ļoti mainīga. Daudz laika tika pavadīts projekta partneru starpā, pārrunājot ar kādām "elementārākajām" prasmēm sākt? Vai mācību programma jāsāk ar jautājumu, kā izvēlēties savām vajadzībām piemērotāko digitālo ierīci? Vai arī kā uzzināt, kādas funkcijas tas veic? Vai arī - kā to ieslēgt? Vai arī - kā tajā aktivizēt dažādas funkcijas? Pēc ilgstošām diskusijām tika nolemts mācību programmai pievienot papildu "Ievada moduli" un nosaukt to par "Darbs ar ierīcēm". Tā ir saglabāta kā izvēles daļa no mācību programmas. Šo ievada daļu var uzskatīt par pamatu, lai pasniedzēji varētu izmantot vienu vai otru tēmu atkarībā no mērķgrupas, ar kuru viņi strādā un viņu digitālo prasmju līmeņa. Mācību programmas saturs tika ne tikai apspriests starp partneriem, bet arī pārbaudīts ar pieaugušajiem izglītojamajiem katra partnera izglītības iestādēs. Pamatojoties uz skolēnu atsauksmēm, mācību programma tika koriģēta.

​

Mācību programmas saturs būtībā ir vērsts uz praktiskām iemaņām, kas noderēs ikvienam iedzīvotājam 21. gadsimtā: meklētājprogrammu izvēle un uzticamība; informācijas veidošana un uzglabāšana virtuālajā telpā; saziņa un informācijas apmaiņa, izmantojot dažādus digitālos rīkus; izveidot un pārvaldīt digitālās identitātes; autortiesību jautājumi; kiberdrošības jautājumi; utt.

​

Dalībnieki, kas piedalījās mācību programmas izmēģināšanā, sacīja, ka, lai gan daži no viņiem jau ir pazīstami ar digitālo pasauli, viņiem ir daudz nezināmā. Viņi parasti maz zina par to, kā pasargāt sevi no kiberdraudiem. Dažreiz nepieciešama papildus informācija, kā iesaistīties pilsoniskās aktivitātēs, un ne vienmēr ir pazīstamas visas savu digitālo ierīču iespējas. Šī mācību programma var palīdzēt pieaugušo izglītotājiem nodrošināt strukturētu galveno (pamata) zināšanu programmu par digitālās pasaules iespējām un izaicinājumiem, vienlaikus palīdzot studentiem novērtēt viņu nepilnības un kādas zināšanas vai prasmes viņi vēlētos uzlabot vai nu pašu spēkiem, vai sadarbībā ar pieaugušo izglītotājiem.

Plašāku informāciju par projekta rezultātiem var skatīt šeit:

​

http://www.zidinio.vilnius.lm.lt/veiklos-sritys/projektai/baziniai-skai… 

 

Autore - Alina Martinkutė-Vorobej, psiholoģe, lektore, Lietuvas Psihologu asociācijas Izglītības psiholoģijas komitejas locekle, izglītojošu pasākumu organizatore pedagogiem, psiholoģe un andragoģe Viļņas „Židinio“ ģimnāzijā, Lietišķās universitātes lektore Zinātnes (Viļņa). Alīna pieaugušo izglītības jomā darbojas pēdējos 15 gadus. Viņa iniciē un piedalās dažādās vietējās un starptautiskās izglītības aktivitātēs, veido izglītības programmas, māca pieaugušos izglītojamos. Viņas profesionālo interešu jomas ir dzimumu izglītība un dzimumu stereotipi, aizspriedumu psiholoģija, cilvēktiesības un vienlīdzība izglītībā.